Ogres sākumskolas 4.b klases 8. marta rīts sākās ar lielu rosību un patīkamu satraukumu, jo ciemos nāks bērnu mīļās vecmāmiņas, omītes, Apīte, Avīte, …

Pateicoties skolotājai Regīnai Hanzenai par ideju un ieguldīto darbu, katrs skolēns izaudzēja tulpi un podiņu daiļi iesaiņoja. Vairāku nedēļu garumā izveidoja tulpes ziedlapiņas formas grāmatiņu “Vecmāmiņ, vai atceries?”, kurā rakstīja bērnības atmiņas, pateicības un laba vēlējumus, zīmēja zīmējumus.
Bērni savas vecmāmiņas cienāja ar tēju un konfektēm. Priekšnesumā katrs skaitīja dzejolīti veltītu vecmāmiņām un visi kopā dziedāja dziesmu flautas pavadījumā.

Pasākuma noslēgumā vecmāmiņas pastāstīja interesantākos piedzīvojumus esot  kopā ar saviem mazbērniem un uzrakstīja grāmatiņā veltītu visiem bērniem “Vai atceries?”  vēlējumus saviem mīļumiņiem.

Lūk daži no tiem.

“Mīlestības nekad nav par daudz, tāpēc mīlēsim māmiņu, tēti, omīti un visus savus tuvos. Cienīsim savu skolotāju un augsim ar katru dienu gudrāki un labestīgāki. Lai izdodas! Justīnes omīte Brigita.”

“Paldies par pasākumu omītēm! Izbaudiet savas bērnības katru mirkli un nepazaudējiet bērnības brīnumu visu savu mūžu! Krājiet jebkuras zināšanas, jo dzīvē noderēs. Veiksmi!!! Riharda ome.”

Pēc sirsnīgā pasākumu Kārļa S. un Pētera omītes uzrakstīja pārdomu vēstules.

“Pirmais pārsteigums no mazdēla bija, kad saņēmu ielūgumu uz pasākumu veltītu omītēm. Patīkami pārsteidza arī tas, ka mazdēls sagaidīja mani pie skolas durvīm un pavadīja līdz klasei. Katrai omītei bija ierādīta vieta un ielieta tēja.  Bērni bija ļoti centušies. Ziedus nebija pirkuši veikalā, bet uzziedinājuši paši. Katrs bija iemācījies kādu atbilstošu dzejoli. Tika nodziedāta arī dziesmiņa. Omītēm par piemiņu tika pasniegta tulpju grāmatiņas, kur katrs ierakstīja to, ko ir atcerējies no savas bērnības. Arī omītes padalījās ar savām atmiņām no mazbērnu bērnības. Liels paldies par sirsnīgo pasākumu gan bērniem, gan audzinātājai, bez kuras tas nebūtu noticis. Kārļa S. Ome.”

“Ierodoties Pētera klasē man likās, ka esmu ieradusies čaklā bitīšu stropā, kuru ar tik lielu atdevi, prieku, izdomu un talantu rada skolotāja Regīna. Viņa to visu darīja ar sirds un dvēseles mīlestību.  Mazās bitītes bija sagatavojušas lielu pārsteigumu un prieku savām vecmāmiņām. Paldies bērniem un skolotājai par sirsnīgo svētku rītu!

Skolotājs ir burvis, jo sirdis atslēgt māk.
Lai tajā labestība un mīlestība nāk.
Skolotājs ir burvis un eņģelis mazliet.
Jo zināšanas sējot, caur gadsimtiem spēj iet.

Ar cieņu Pētera ome Irma.”