18. novembris- ar šo datumu sākas mūsu neatkarīgās valsts vēsture.

Tumšā un vēsā rudens vakarā, bet zem saules zīmes iemirdzējās brīvības alkas.

Dziļi savās sirdīs glabāsim Latvijas Republikas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdus: ”Sargājiet savu valsti, izkopiet to,  jo ziniet – ja nebūs Latvijas, nebūsiet arī jūs!”.

Vārdā „patriotisms” mēs mēdzam ielikt katrs savu nozīmi, taču šis vārds mūs tik un tā vieno, tāpat kā mūs vieno sarkanbaltsarkanā lentīte pie mēteļa atloka. Būt patriotam taču nozīmē – vēlēties būt kopā ar cilvēkiem, kas dzīvo šajā zemē un zināt, ka domājam un jūtam līdzīgi.

Dzejnieks Andrejs Eglītis teicis: „Ko vēl tev vairāk, tēvzeme, par sirdi varu dot.”.

Tuvojoties  svētkiem mēs aizdomājamies par to, ko mēs visi kopā un katrs atsevišķi varam dot savai Latvijai.

Apzinīgi darot ierastos ikdienas darbus, rūpējoties par saviem vecākiem, nodrošinot cerīgu nākotni saviem bērniem, mēs patiesībā darām vienu darbu – kalpojam šai zemei.

Šis mēnesis dzēš visas skaistās krāsas dabā, atstājot pelēko.

Lai cik skopa būtu saulīte, tā tomēr iesvieš kādu saules stariņu sejā tieši mums. Lai viss, kas bija apkārt pelēks, iemirdzētos zeltītā krāsā. Šī zeltītā gaisma, lai mirdz un rada prieku mums visiem svētkos! Priecīgus svētkus!