Pagājušās nedēļas nogales laika ziņas nemaz nešķita iepriecinošas. Būšot auksts, liels lietus, salnas….pat krusa.  Viss solītais nemaz nespēja mazināt Ogres sākumskolas 5. c klases skolēnu aktivitāti gatavojoties Latvijā  lielākajam  SEB  MTB maratona pēdējam posmam.

Izrādās, ka tas notika pirmo reizi 14 gadu senajā vēsturē, mūsu skaistās Daugavas krastā Ikšķilē, tepat netālu no Ogres. Laikam tāpēc arī solītie sliktie laika apstākļi bija krasi mainījušies, un 27.septembra rīts ar sauli un neparasti jauku rīta dzestrumu  iepriecināja vairāk nekā  1900 noslēdzošajā posma  MTB maratona dalībniekus. Šajā kuplajā dalībnieku skaitā bijām  arī  mēs. Tik ļoti gribējās izmēģināt, kā tas ir, būt tik liela pasākuma dalībniekiem un  būt starp tik pazīstamajiem riteņbraucējiem, kā Leldi Ardavu,  Andri Vosekalnu ,Raivi Zīmeli u.c.

Mūsu brauciens sākās no Ogres, tikāmies visi pie skolas. Klases audzinātājas un Alda mammas pavadībā pa veloceliņu devāmies uz Ikšķili. Ierodoties sacensību centrālajā laukumā, saņēmām dalībnieka numuru, ēdināšanas talonu un dažādas informatīvās lapiņas. Talkā nāca mūsu skolotājas vīrs, kurš ātri vien  mums visiem velosipēdiem salika numurus, jo pats steidzās uz savu starta vietu.

Uztraukums bija pietiekami liels, jo visi šādā trasē devāmies pirmo reizi, mūsu distances garums bija meitenēm  5 apļi, bet zēniem 8 apļi, apmēram 5 km. Ar mums kopā brauca jau pieredzējuši mūsu vecuma braucēji. Jā, viņi brauca tik ātri! To, protams, var panākt tikai aktīvi trenējoties! Pieredzi guvām lielu! Savu distanci veicām visi, un bija prieks par veikumu gan pašiem, skolotājai  un vecākiem. Bet patiesi priecājāmies, pat līdz prieka asarām, par mūsu Dāvi, jo viņš veica Mammadaba trasi – 23 kilometrus. Tas nebija viegli!

Pēc sacensībām ieturējām gardas pusdienas ar veselīgu citronu un piparmētru dzērienu, piedalījāmies dažādos konkursos. Sagaidījām ar uzmundrinājuma vārdiem, finišējot mūsu padomdevēju un palīgu, skolotājas vīru Aivaru, kurš pirms starta novērsa visas „ķibelītes” mūsu velosipēdiem,  un tad jau drīz vien devāmies mājup.

Paldies mūsu Patrīcijas, Agates, Alda, Lauras mammām, Renāra tētim, Justīnes un Dāvja vecākiem par atbalstu un uzmundrinājumu šajā mūsu pirmajā maratonā! Šis notikums mums paliks ilgi atmiņā, kā kaut kas nebijis un jauns!