„Tev ir jāiemācās spēles noteikumi, jo tikai tad tu spēlēsi labāk kā citi.”
/Alberts Einšteins/

Šis gads mums visiem bija liels pārmaiņu laiks, laiks, kad sākās ārkārtējā situācija valstī un nācās pielāgoties pārmaiņām – bija jāmācās attālināti. Pedagogiem nācās izvērtēt pašreizējo mācību procesu – saturu, darba organizāciju, meklējot personalizētu mācīšanās pieeju, meklējot dažādus interaktīvus rīkus, materiālus, lai šo procesu visiem padarītu iespējami saprotamāku un vieglāku. Zināma ir patiesība, ka nevar cilvēkam neko iemācīt, ja viņš pats nav gatavs mācīties, ieguldīt tajā laiku, darbu, motivēt sevi un nospraust sev sasniedzamus (personiskus) mērķus. Šajā laikā ļoti aktuāls kļuva jautājums par pašvadītu mācīšanos. Lai  pedagogi un vecāki varētu labāk sniegt atbalstu bērnu pašvadītā mācīšanās procesā, “Iespējamā misija” sadarbībā ar izglītības ekspertiem Swedbank emocionālās labklājības programmas “Stiprāki kopā” ietvaros ir izveidojusi digitālu rokasgrāmatu – pašvadītas mācīšanās ceļvedi kā atbalstu skolēniem, skolotājiem un vecākiem.

Pašvadīta mācīšanās nav viegls process, tas ir ļoti komplicēts un sarežģīts. Šāds process prasa ne tikai pacietību un laiku, bet arī prasmi sevi motivēt, kontrolēt savas izjūtas un emocijas, pieņemt kļūdas un neizdošanos. Manuprāt, sākumskolas izglītojamajiem visgrūtāk ir pieņemt to, ka kaut kas neizdodas, īpaši, ka neizdodas tagad un tūlīt, jo viņiem patīk rezultātu ieraudzīt uzreiz.  Svarīgi ir tas, lai mazie vienmēr ir gatavi mācīties, īpaši, ja ir kāds, kas viņus iedvesmo to darīt. Arī es saviem izglītojamajiem ikdienā stāstu, ka svarīgākais ir mēģināt un darīt, jo katra kļūda dod  iespēju  sākt no jauna, saņemties un nepadoties, tad mērķis ir sasniedzams.

Liels izaicinājums pašvadītas mācīšanās procesā ir arī vecākiem, jo vecāki ir tie, kas rāda piemēru, īpaši mazākajiem. Arī vecākiem svarīgi, rādot piemēru, neļauties emocijām un būt pacietīgiem, jo bērni uzdos daudz jautājumu – kāpēc? kā? kur? ko?-, un viņi gribēs saņemt atbildes, bet ne vienmēr vecāki spēs tās sniegt. Viņiem svarīgākais ir atrast laiku, lai saviem bērniem palīdzētu apgūt pašvadītu mācīšanos, lai bērni, lai gan ir mazi, saprastu, ka paši spēj ļoti daudz paveikt, paši spēj izplānot darāmo lietu secību, paši spēj izveidot domu karti ar iespējām, kā atrisināt šo problēmu, paši ir pietiekami zinoši, lai izmantotu mūsdienu tehnoloģijas u.tml. Manuprāt, svarīgākais, ko var sniegt vecāki, ir dot pārliecību, ka bērns var pats, ja kaut kas neizdodas, zina, ka vienmēr var lūgt palīdzību un to arī saņems.

Kā teicis izcilais amerikāņu rakstnieks un lektors D. Kārnegi (Dale Carnegie): ”Attīsti panākumus no neveiksmēm! Bailes un neizdošanās ir divi visdrošākie un stabilākie akmeņi pakāpieniem uz panākumiem!”.

Es arī novēlu,  lai mums izdodas!